Latvijas neatkarīgo psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu asociācija apvieno psihoterapijas nozarē strādājošos. Asociācija dibināta ar mērķi pilnveidot tās dalībnieku profesionālo, zinātnisko un izglītojošo darbību, kā arī paaugstināt sniegtās psihoterapeitiskās palīdzības efektivitāti un speciālistu profesionālo kvalifikāciju.

Asociācijas dibinātāji ir noteikuši galvenos principus, saskaņā ar kuriem visiem asociācijas biedriem par prioritāti jāizvirza kvalitatīvs darbs, kas ietver sevī pastāvīgu savu profesionālo iemaņu attīstīšanu, profesionālās kompetences paaugstināšanu un uzturēšanu augstā līmenī, kā arī savas speciālista identitātes saglabāšanu un nostiprināšanu.

Mūs vieno aktīva dzīves pozīcija, kopīgas vērtības, virzība uz izaugsmi un augsti standarti. Asociācija ir orientēta uz attīstību, speciālistu privātprakšu atbalstu un civilizētu psihoterapijas standartu izveidi atbilstoši Eiropā pastāvošajai praksei.

Asociācija uzņem jaunus biedrus pamatojoties uz iesnieguma pamata atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai. Asociācija aizstāv savu biedru intereses, sniedz palīdzību konfliktsituācijās, piedāvā juridisku atbalstu un veic psihoterapeitiskās palīdzības sniedzēju privāti praktizējošo speciālistu un organizāciju akreditāciju. Esam sanākuši kopā, lai saglabātu savu neatkarību un brīvību, vienlaicīgi saglabājot atbildību par sniegto pakalpojumu kvalitāti un atbilstību visaugstākajiem Eiropas profesionālajiem standartiem.

Esam apvienojušies asociācijā, lai palīdzētu viens otram, dalītos pieredzē, atklājumos, idejās un jaunumos, lai atbalstītu un attīstītu dažādus projektus. Esam ieinteresēti un motivēti padarīt psihoterapiju maksimāli ērtu, kvalitatīvu un pieejamu ikvienam klientam.

Atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai Psihoterapijas speciālists ir cilvēks ar profesionālu izglītību konkrētā psihoterapijas virzienā, kurš ieguvis augstāko izglītību. Ko saka Latvijas valsts likumi par Psihoterapijas speciālista profesiju?

Profesija ar nosaukumu “Psihoterapijas SPECIĀLISTS” ir noteikta Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumu Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” pielikumā “PROFESIJU KLASIFIKATORS” kā profesiju otrās pamatgrupas “2 Vecākie speciālisti” apakšgrupas “26 Juridisko, sociālo un kultūras lietu vecākie speciālisti” mazajā grupā “263 Sociālo un reliģisko lietu vecākie speciālisti” atsevišķās grupas “2634 Psihologi” viena no profesijām ar kodu “2634 12”. Atšķirībā no profesijas “Psihoterapijas SPECIĀLISTS”, visām pārējām atsevišķās grupas “2634 Psihologi” profesijām nosaukumā ir ietverts vārds “PSIHOLOGS”, kas nozīmē to, ka tās visas ir reglamentētās profesijas psiholoģijas jomā, kurās personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību apliecina attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūts psihologa sertifikāts. Līdz ar to, profesija “Psihoterapijas SPECIĀLISTS” nav noteikta kā viena no reglamentētajām profesijām, kurai likumdevējs būtu noteicis kādas paaugstinātas prasības. Sekojoši, uz profesiju “Psihoterapijas SPECIĀLISTS” ir attiecināmi tikai tās prasības, kas noteiktas minētajā Ministru kabineta noteiktajā “PROFESIJU KLASIFIKATORĀ”.

Konkrēti: 1.Profesijas “Psihoterapijas SPECIĀLISTS” saturu raksturo tas, ka nodarbinātie šajās profesijās veic zinātniskās pētniecības darbu un pēta psiholoģiskos procesus un cilvēku – atsevišķu personu un grupu – izturēšanos, konsultē šajos jautājumos un lieto zināšanas, atbalstot personības, sociālo, izglītības un profesionālo atlasi un attīstību.

Profesijai “Psihoterapijas SPECIĀLISTS” ir šādi pamatuzdevumi – izstrādāt testus, noteikt psihiskos, fiziskos un citus raksturlielumus, interpretēt un novērtēt konsultēšanas rezultātus; analizēt iedzimtības, sociālo, profesionālo un citu faktoru ietekmi uz personības domāšanu un izturēšanos; konsultēt psiholoģijas jautājumos, sarunāties ar atsevišķām personām un grupām, kā arī sniegt no tā izrietošos pakalpojumus; uzturēt nepieciešamos kontaktus ar saskarpersonām, ar ģimenes locekļiem, izglītības iestāžu vadītājiem, darba devējiem, un dot ieteikumus jautājumu atrisināšanai un problēmu noregulēšanai; veikt klientu psiholoģisko izpēti saskaņā ar psihologa norādījumiem: psiholoģisku testēšanu, anketēšanu, intervēšanu, kā arī konsultēšanu vienkāršākās klienta problēmsituācijās, nobeigumposmā apstrādājot un apkopojot ievāktos datus atbilstoši psiholoģijas zinātnes prasībām, sagatavojot pārskatus par tiem un piedaloties to analīzē kopā ar psihologu; informēt klientu par izpētes vai konsultēšanas gaitu un psihologa pārraudzībā izvērtēt rezultātus; piedalīties psiholoģiskās adaptācijas un attīstības veicināšanas programmu un rehabilitācijas programmu īstenošanā psihologa pārraudzībā; veikt zinātniskos pētījumus, prezentēt to rezultātus; pētīt psiholoģiskos faktorus un emocionālos personības traucējumus; veicināt cilvēka resursu optimizāciju izglītībā, ražošanā, tirdzniecībā, ģimenē, pārvaldē un citās sociālajās jomās; strādājot psihologa vadībā, analizēt un piemērot psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus; izvirzīt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus; veikt indivīda, grupas vai organizāciju psiholoģisko izpēti (novērtēšanu); novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti; sniegt profesionālu palīdzību psihosociālās labklājības un psihiskās veselības jomā, izmantojot psiholoģisku un psihoterapeitisku zināšanu un darba metožu kopumu, kas balstīts uz zinātniski pierādītām teorijām par cilvēka psiholoģisko (psihisko) attīstību, funkcionēšanu, psiholoģisko disfunkciju un iespējamiem izmaiņu procesiem; novērtēt personas psihisko attīstību un psihisko funkcionēšanu, novērst psihoemocionālo disfunkciju (emocionālas, uzvedības vai attiecību problēmas) un esošās grūtības, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti; veikt psiholoģisko izpēti un sniegt psiholoģisku atbalstu pacientiem un viņu tuviniekiem dažādos ārstēšanas etapos, lai palīdzētu pārvarēt ar slimību saistītās psiholoģiskās problēmas; veikt pacientu izglītošanu, lai sekmētu atbilstošu attieksmi pret slimību un savu veselības uzvedību (tai skaitā sekmētu pacientu līdzestību); organizēt un veikt preventīvus pasākumus veselības stiprināšanai un uzlabošanai; rakstīt un sniegt atzinumus.

Profesijā “Psihoterapijas SPECIĀLISTS” strādājošiem būtu jāzina pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus, darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu darbības principus un lietošanas noteikumus, veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos tiesību aktus un standartus, darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas, profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas.

Profesijā “Psihoterapijas SPECIĀLISTS” strādājošiem ir jāprot lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt, izmantot informācijas tehnoloģijas, pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas.

Profesijā “Psihoterapijas SPECIĀLISTS” strādājošiem ir jābūt spējīgam atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem, par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām, par paša pieņemtajiem lēmumiem, par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem, par citu savā darbībā skarto personu drošību, par darba aizsardzības instrukciju un darba disciplīnas ievērošanu.

Profesijā “Psihoterapijas SPECIĀLISTS” strādājošiem ir jābūt augstākai izglītībai. Saskaņā ar Latvijas valsts likumdošanu augstākā izglītība ir bakalaurs.